Vai jūs pazīstat savu kaimiņu? Šis jautājums var šķist mazliet dīvains mūsu steidzīgajā ikdienā, kad, dzīvodami daudzdzīvokļu namos vai arī privātmājās, traucamies viens otram garām gluži kā komētas, labākajā gadījumā atrazdami laiku atņemt sveicienu vai arī pārmīt pāris vārdu. Bet tad kādā ne sevišķi jaukā rītā, gatavojoties sēsties automašīnā, pēkšņi atklājam, ka tā stāv vien uz četriem ķieģeļiem. Vai arī, atgriezušies no atvaļinājuma, ieraugām, ka kāds ir mēģinājis uzlauzt dzīvokļa vai privātmājas durvis...

Igaunijas iedzīvotāji un uzņēmēji ir labāk nodrošinājušies pret apzagšanu, tā pēc biedrības "Kaimiņu drošība" brauciena uz Igauniju secinājis Latvijas Atslēgmeistaru brālības prezidents Igors Anšēvičs.

"Aizvadīto gadu pieredze liecina, ka tieši vasarā- svētku, brīvdienu, atvaļinājumu laikā ievērojami palielinās zādzību skaits no dzīvokļiem un privātmājām. Cilvēki uz vairākām dienām atstāj mājokli tukšu un, ja mājoklis nav pienācīgi nodrošināts pret nelūgtu viesu apciemojumiem, atgriežoties no jauki pavadīta laika pie draugiem vai radiem, var nākties piedzīvot nepatīkamus pārsteigumus. Mājas tiek apzagtas ne tikai tad, kad saimnieku nav mājas, bet arī tad, kad tajās atrodas iemītnieki. Kamēr iedzīvotāji rosās pa dārzu, pagalmu, tikmēr zagļi rosās pa māju. Tātad par drošību ir jāparūpējas visos gadījumos, bet īpaši tad, kad mājoklis uz vairākām dienām tiek atstāts tukšs", stāsta ASSA slēdzeņu pārstāvis Latvijā Mārcis Mazais.

Pieci dzīvokļi dienā — tik "čakli" šogad ir dzīvokļu apzadzēji Rīgā. Starp drošām slēdzenēm un signalizācijām vēl viens veids, kā aizsargāties no zagļiem, ir programmas Neighbourhood Watch (apkārtnes uzraudzība — angļu val.) ieviešana. Latvijā ideja par to uzplaiksnīja jau pirms diviem gadiem. Iekšlietu ministrijā (IeM) skaidro, ka tā joprojām nav īstenojusies, jo iniciatīvai jānāk no pašas sabiedrības, kas līdz šim šādu iespēju aizsargāt savus mājokļus uztvērusi visai kūtri.

Ik dienu mediji ziņo par uzlauztām durvīm, atmūķētām vai atlauztām slēdzenēm, zādzībām no dzīvokļiem. Policija bezcerīgi cenšas ķert laupītājus, apdrošinātāji maksā kompensācijas, iedzīvotāji slēpjas aiz dzelzs durvīm.

Lai izvairītos no mājokļa apzagšanas, daudzi mūsu kaimiņvalstī Igaunijā ir iesaistījušies apkārtnes uzraudzības programmā. Jau piecus gadus turienieši cenšas vērīgāk pieskatīt gan savu, gan arī kaimiņa īpašumu, lai izvairītos no zagļu nelietīgiem nodomiem.

Atbilstoši IeM sniegtajai statisktikai, 2004.gadā Latvijā reģistrētas 6031 zādzība no dzīvokļiem, bet šī gada pirmajos trīs mēnešos – 1183. Zādzības galvenokārt notiek, zaglim atmūķējot vēl padomju laikos uzstādītās slēdzenes vai uzlaužot durvis vai logu vērtnes.

Tuvojas vasara. Esat ieplānojuši atvaļinājumu pavadīt ārpus mājām? Vai jūtaties droši, ka, atgriežoties no ārzemju ceļojuma vai tūres tepat gar Latgales ezeriem, durvis joprojām būs aizslēgtas un jūsu īpašums neskarts?

Aptaujā par mājokļu drošību, ko rīkoja atslēgu ražotājs AssaBalt sadarbībā ar Latvijas Iekšlietu ministriju un Valsts policiju, secināts, ka gandrīz katrs otrais Rīgas iedzīvotājs pazīst kādu, kam ir aplaupīts vai mēģināts aplaupīt mājokli. Uz jautājumu — cik droša ir jūsu māja pret zagļu ielaušanos — 13% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka tā ir ļoti droša, 39% — ka diezgan droša. 29% aptaujāto uzskata — ne īpaši droša, bet 18% — ka nemaz nav droša. Valsts policijas statistika rāda, ka šogad deviņos mēnešos reģistrēta 4481 zādzība dzīvokļos, turklāt bieži zādzības iespējamas tāpēc, ka paši mājokļu īpašnieki nevērīgi izturas pret sava mitekļa drošību.

 Igaunijas nevalstiskā organizācija Neighbourhood watch, kas kopā ar valsts policiju, pašvaldībām un mājokļu pārvaldēm realizē programmu kaimiņu sadarbībā mājokļa drošībai un aizsardzībai, iesaka:

Latvijas Valsts policijas un kompānijas "AssaBalt" pārstāvji pirmdien, 1.novembrī, Iekšlietu ministrijā tikās ar Igaunijas sabiedriskās organizācijas "Kaimiņu sadarbība mājokļu drošībai" (Neighbourhood Watch) vadītāju Tarmo Vaik un Igaunijas Kārtības policijas un Tallinas pašvaldības pārstāvjiem.